Dezinformācija, manipulēšana ar informāciju un iejaukšanās no ārvalstu puses nopietni apdraud mūsu sabiedrību. Tā var tikt novājinātas demokrātiskās iestādes un procesi (tādi kā vēlēšanas), atturot iedzīvotājus no pamatotu lēmumu pieņemšanas vai no balsošanas. Turklāt sabiedrība tiks sašķelta, nostatot kopienas citu pret citu.
Naidīgie spēki ar jauno tehnoloģiju palīdzību nepieredzētos mērogos un ātrāk nekā jebkad agrāk var izplatīt dezinformāciju un manipulēt ar informāciju.
Tāpēc cīņa pret dezinformāciju un manipulēšanu ar informāciju ir Eiropas Savienības un tās dalībvalstu darba kārtības augšgalā.
Aptuveni 360 miljoniem ES pilsoņu 2024. gada 6.–9. jūnijā bija iespēja ievēlēt savus pārstāvjus Eiropas Parlamentā. ES iestādes cieši sadarbojās, lai aizsargātu vēlēšanas no dezinformācijas un informācijas manipulācijām, kas vērstas pret ES demokrātiju.
Mūsu reakcija
Eiropas Komisija stiprina stratēģisko komunikāciju, reaģējot uz dezinformāciju un ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos, kas vērsta pret ES politiku. Tālab ir vajadzīga visas sabiedrības pieeja, jo daudziem mūsu sabiedrības sektoriem ir svarīga loma dezinformācijas novēršanā un apkarošanā. Turklāt ir jāgādā, lai iedzīvotāju rīcībā būtu kvalitatīvas ziņas un informācija, kurai viņi var uzticēties.
Mūsu reakcija uz dezinformāciju centrējas uz šādām darbībām:
- izstrādāt stratēģijas, kuras stiprina mūsu demokrātiju, apgrūtināt tiešsaistes platformu ļaunprātīgu izmantojumu un aizsargāt žurnālistus un mediju plurālismu;
- veidot izpratni par dezinformāciju un mūsu sagatavotības un reaģēšanas pasākumiem;
- stiprināt sabiedrības noturību pret dezinformāciju, pateicoties medijpratībai un faktu pārbaudēm;
- sadarboties ar citām iestādēm, valstu iestādēm vai trešām personām.
Galvenās darbības jomas
Veicināt brīvas un godīgas vēlēšanas, aizsargāt publiskās debates un apkarot dezinformāciju (Demokrātijas rīcības plāns un demokrātijas aizsardzības tiesību aktu kopums)
Nodrošināt, ka platformas uzņemas atbildību par dezinformācijas apkarošanu (Digitālo pakalpojumu akts, prakses kodekss dezinformācijas jomā, Mākslīgā intelekta akts un politiskās reklāmas pārredzamība)
Jauni noteikumi mediju plurālisma un mediju neatkarības aizsardzībai Eiropas Savienībā (Direktīva pret SLAPP un Mediju brīvības akts)
Atspēkot plaši izplatītus mītus un nepatiesus vēstījumus, atklāt dezinformācijas taktiku, cīnīties pret sistemātisku informācijas manipulēšanu no Krievijas puses un nodrošināt sagatavotību kiberuzbrukumiem
Atvieglot orientēšanos mūsdienu informācijas vidē, sniegt norādījumus dezinformācijas apkarošanai ar izglītības palīdzību un palīdzēt skolotājiem un jauniešiem atpazīt dezinformāciju un pielikt tai punktu
Atbalstīt Eiropas neatkarīgos faktu pārbaudītājus, kuri palīdz cīnīties pret dezinformāciju un nodrošināt, ka sabiedrībai ir pieejami pārbaudīti un uzticami dati un informācija
A post from the European Commission's social media presence with tips on how to detect disinformation.
The post reads:
"Clickbait, bots, fake stories, deepfakes and much more can come in various forms.
With our Digital Services Act, we are at the forefront when it comes to creating a safer digital space and experience.
But everybody can play an important role in combating the spread of disinformation online.
Look at our visuals and discover how!
Izpratnes veidošana ir būtisks elements mūsu pieejā, kuras mērķis ir atklāt un atmaskot nepatiesu informāciju.
Runa ir par informēšanu nolūkā izskaidrot dezinformācijas riskus vai dezinformēšanā biežāk izmantotās metodes, kā arī sniegt ieteikumus dezinformācijas atklāšanai.
EUvsDisinfo
EUvsDisinfo ir pamatprojekts, kuru 2015. gadā izveidoja ES diplomātiskais dienests (Eiropas Ārējās darbības dienests – EĀDD) un kura mērķis ir identificēt un analizēt dezinformāciju visās tās formās un veidot izpratni par šo problēmu, galveno uzmanību pievēršot Kremļa taktikai un vēstījumiem.
Kiberuzbrukumi var tikt īstenoti vienlaikus un pat saskaņoti ar dezinformācijas kampaņām, un līdz ar to tie var būt plašākas stratēģijas daļa demokrātisko procesu ietekmēšanai vai destabilizēšanai.
Tālab arī paaugstināta kiberdrošība un ar to saistītās izpratnes veidošana ir mūsu pretpasākumu daļa. ES valstis kopīgi gādā par sagatavotību potenciālu kiberdraudu gadījumiem. Šajā sakarā tās saņem atbalstu no ES iestādēm, tādām kā ES Kiberdrošības aģentūra vai ES iestāžu, struktūru un aģentūru datorapdraudējumu reaģēšanas vienība.
Sankcijas pret Kremļa medijiem
Krievija izvērš plaša mēroga dezinformācijas kampaņu, cenšoties destabilizēt Eiropas Savienību un tās dalībvalstis.
Lai pret to vērstos, ES ir pieņēmusi sankcijas pret Kremļa dezinformācijas un informācijas manipulēšanas dalībniekiem un aktīviem.
Reaģēšana uz hibrīddraudiem
ES ir arī ieviesusi visaptverošu stratēģisku satvaru hibrīddraudu novēršanai. Šie draudi ir stratēģijas, kas izstrādātas, lai izmantotu valstu un sabiedrības neaizsargātību, kombinējot militārus un nemilitārus līdzekļus, tādus kā kiberuzbrukumi, dezinformācijas kampaņas vai ekonomiskais spiediens.
ES šobrīd izvieto hibrīddraudu novēršanas ātrās reaģēšanas vienības, lai atbalstītu ES dalībvalstis un partnervalstis cīņā pret šiem draudiem. Šīs vienības sniegs pielāgotu un mērķtiecīgu īstermiņa palīdzību ES valstīm, kopējās drošības un aizsardzības politikas misijām un operācijām, kā arī partnervalstīm cīņā pret hibrīddraudiem un hibrīdkampaņām.
Sabiedrības noturības veidošana
Lai cīnītos pret dezinformāciju, iedzīvotājiem, organizācijām un publiskajām iestādām ir jābūt labi aprīkotām.
Mediju lietotprasme ir svarīga, lai stiprinātu sabiedrības noturību pret dezinformāciju. To lietošanai, to kritiskai analīzei un mijiedarbībai ar tiem ir izšķiroša nozīme.
Medijpratība ļauj iedzīvotājiem noorientēties mūsdienu digitālās informācijas vidē un izdarīt apzinātas izvēles. Īpaši svarīgi ir mācīties atpazīt dezinformāciju jau agrīnā vecumā. Tādējādi izglītības loma ir izšķiroša mediju lietotprasmes nodrošināšanā.
Pārskatītās Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (AVMPD) mērķis ir nodrošināt, ka dalībvalstis veicina un veic pasākumus, kas pilnveido medijpratību, un ziņo par šiem pasākumiem.
Mēs esam arī darījuši pieejamus resursus, lai palīdzētu dalībvalstīm, pedagogiem un organizācijām sekmēt cīņu pret dezinformāciju.
Pamatnostādnes dalībvalstīm sagatavotas, lai dotu iespēju visu vecumu iedzīvotājiem noorientēties mūsdienu informācijas vidē un pieņemt pamatotus lēmumus
Praktiski norādījumi par cīņu pret dezinformāciju un digitālās pratības veicināšanu ar izglītības palīdzību
Pateicoties šai rīkkopai, vidusskolu skolotāji var palīdzēt saviem skolēniem atklāt dezinformāciju, kad viņi pārlūko internetu.
Faktu pārbaude ir svarīga cīņai pret dezinformāciju. Faktu pārbaudītāji palīdz novērtēt un pārbaudīt saturu, lai sniegtu sabiedrībai precīzu un uzticamu informāciju, kurai viņi var uzticēties.
Lai veicinātu faktu pārbaudi un veidotu iedzīvotāju izpratni par šo jautājumu, mēs atbalstām neatkarīgus faktu pārbaudītājus.
Eiropas Digitālo mediju observatorija (EDMO) ir projekts, kas atbalsta neatkarīgu daudzdisciplīnu kopienu, kuras sastāvā ir faktu pārbaudītāji, akadēmisko aprindu pārstāvji, medijpratības praktiķi un citas ieinteresētās personas, kas kopīgi cīnās pret dezinformāciju. EDMO tīkls aptver visu ES. Ņemot vērā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, EDMO ir izveidojis īpašu darba grupu, kuras uzdevums ir atklāt dezinformācijas izplatīšanos vēlēšanu laikā un ziņot par to. Darba grupa katru dienu sniegs jaunāko informāciju par atmaskoto dezinformāciju (faktu pārbaudes), iknedēļas atjauninājumus par dezinformācijas tendencēm, kā arī agrīniem brīdinājumiem un attiecīgajām izmeklēšanām. EDMO rīkos arī mediju lietotprasmes kampaņu “Be Elections Smart”.
Eiropas faktu pārbaudes standartu tīkls (EFCSN) ir neatkarīga Eiropas faktu pārbaudes organizāciju apvienība, kas atbalsta un veicina visaugstākos faktu pārbaudes un medijpratības standartus, lai sabiedrības interešu vārdā cīnītos pret dezinformāciju. EFCSN un tā pārbaudītās dalīborganizācijas strādā pie tā, lai veicinātu piekļuvi uzticamai un pārbaudītai informācijai un izglītotu sabiedrību par to, kā publiskajā telpā novērtēt informācijas patiesumu.
Pret dezinformāciju vērsto ES darbību hronoloģija
- 2024. gada marts
Komisija saskaņā ar regulu par digitālajiem pakalpojumiem publicē pamatnostādnes ļoti lielām tiešsaistes platformām un meklētājprogrammām nolūkā ir mazināt sistēmisku tiešsaistes risku, kas var ietekmēt vēlēšanu integritāti, un specifiskus norādījumus par 2024. gada jūnijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām
- 2024. gada marts
Publicēts jauns kiberdrošības kompendijs par to, kā aizsargāt vēlēšanu integritāti
- 2023. gada decembris
Komisija pieņem demokrātijas aizsardzības pasākumu paketi pirms 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām
- 2023. gada oktobris
Komisija publicē uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus par atbalstu ES faktu pārbaudītājiem dezinformācijas atmaskošanā un apkarošanā
- 2022. gada oktobris
Komisija publicē pamatskolu un vidusskolu skolotājiem un pedagogiem domātas pamatnostādnes par to, kā savās klasēs vērsties pret dezinformāciju un veicināt digitālo pratību
- 2022. gada septembris
Komisija nāk klajā ar Eiropas Mediju brīvības akta priekšlikumu
- 2022. gada jūnijs
Lielākās tiešsaistes platformas, jaunās un specializētās platformas, reklāmas nozares dalībnieki, faktu pārbaudītāji, pētnieki un pilsoniskās sabiedrības organizācijas paraksta nostiprinātu prakses kodeksu dezinformācijas jomā
- 2021. gada novembris
Komisija iesniedz priekšlikumu jauniem tiesību aktiem par politiskās reklāmas caurskatāmību un mērķorientēšanu
- 2020. gada decembris
Komisija nāk klajā ar priekšlikumu Digitālo pakalpojumu tiesību aktam
- 2020. gada decembris
Komisija izstrādā savu Eiropas Demokrātijas rīcības plānu
- 2020. gada jūnijs
Darbu sāk Eiropas digitālo mediju observatorija
- 2019. g. marts
Darbu sāk EĀDD ātrās brīdināšanas sistēma
- 2018. gada decembris
Komisija un EĀDD nosaka rīcības plānu dezinformācijas apkarošanai
- 2018. gada septembris
Izveidots pirmais prakses kodekss dezinformācijas jomā
- 2018. gada septembris
- 2018. gada aprīlis
Komisija publicē paziņojumu par dezinformācijas apkarošanu tiešsaistē
- 2016. gada aprīlis
Lai vērstos pret naidīgām darbībām, kuru mērķis ir destabilizēt reģionu vai valsti, pieņemts kopīgs satvars hibrīddraudu apkarošanai
- 2015. gada janvāris
Lai vērstos pret Krievijas dezinformācijas kampaņām, ir izveidota EĀDD Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvā grupa