Pāriet uz saturu

Baits

Vikipēdijas lapa

Baits (angļu: byte)[1] ir informācijas daudzuma mērvienība, kas parasti sastāv no astoņiem bitiem. Baitu kā mērvienību parasti izmanto datoros un citās elektroniskās iekārtās, lai izmērītu šīs ierīces atmiņas daudzumu. Saīsinātā veidā baitu parasti apzīmē ar lielo B.

Vienā baitā var saglabāt veselu skaitli no 0 līdz 255 (vai arī no -128 līdz +127). Tā kā datorus bieži izmanto tekstuālās informācijas glabāšanai, vienā baitā bieži glabā 1 simbolu — burtu, ciparu vai kādu citu speciālsimbolu. Lai arī parasti ar jēdzienu "baits" saprot 8 bitu kopu, tomēr dažās sistēmās vēsturiski ir tikuši lietoti arī īsāki un garāki baiti, tāpēc dažreiz (īpaši datu pārraides protokolos) lieto terminu "oktets", kas viennozīmīgi apzīmē 8 bitu baitu.